Varonis Māui.

Māui ir teiksmains maoru varonis, Makeatutara sievas Tarangas dēls.
Māte priekšlaicīgi dzimušo Māui iesvieda jūrā iesietu pīnē no sava matu sakārtojuma(tikitiki)- tādēļ Māui sauc par Maui-tikitiki-a-Taranga.
Okeāna gari atrada un rūpējās par bērnu, slēpdami to jūraszālēs, līdz vētra viņu izskaloja pludmalē.

Tad Māui dievišķais sencis, Rangi, pieņēma bērnu un audzināja līdz pusaudža vecumam.
Vēlāk Māui atgriezās mātes mājā, kur viņu sagaidīja četri vecākie brāļi; Maui-Taha, Maui-roto, Maui-pae, un Maui-waho. Māui brāļi sākumā neatzina jaunpienācēju, bet, kad Maui jau bija veicis vairākus varoņdarbus, brāļi viņu atzina un apbrīnoja.

Arī Taranga neatpazina Māui. Viņa atraidīja savu dēlu, sacīdama: "Šī ir pirmā reize, kad tevi redzu. Tu neesi mans bērns." Negribīgi Maui devās prom, murminādams "Es iešu, ja tu tā gribi. Bet es zinu, ka esmu dzimis netālu no okeāna, ietīts tavā matu pīnē un iemests jūrā. Mani izglāba un debesīs izaudzināja Rangi. No debesīm es lūkojos uz šo māju, un klausījos jūsu balsīs. Es zinu ka tavu bērnu vārdi ir; uz-sāniem-no-Maui, iekšpus-Maui, pretējs-Maui, un bez-Maui un es saku, ka es esmu Tarangas-matu-pīnes-Māui"! Tad, beidzot, Taranga atpazina Māui: "Tu patiešām esi mans pēdējais veco dienu spēka bērns!" un viņa skūpstīja viņu un ļāva gulēt sev blakus gultā.

Savā pirmaja varoņdarbā Māui kā ieroci izmantoja maģisku žokļa kaulu no savas sences Muri-Ranga-whenua. Māui izlika lamatas saulei un piespieda to iet pa debesīm lēnāk, citādi dienas bija pārāk īsas, lai cilvēki paspētu paveikt visus darbus. Ar savu brāļu palīdzību Māui notvēra sauli un sita to ar žokļa kaulu līdz tā apsolīja kustēties lēnāk.

Šeit vari noskatīties animāciju, kas ataino šo mītu:



Maui ir slavens arī ar citiem varoņdarbiem, un to, ka bija pirmais cilvēks, kas nomira. Bet par to pastāstīsu cita reizē.

Maoru pasaules radīšanas mīts

Iesākumā bijusi tikai tumsa, jo Papa – Zeme, visu lietu māte, un Debesis – Rangi, visu lietu tēvs, gulēja cieši apskāvušies.
Viņiem piedzima seši bērni: Jūras, Vēja, Meža, Stiebrzāļu, Augļus nesošo savvaļas augu un Kara dievs.
Bērniem bija ļoti šauri un gribējās redzēt gaismu, tāpēc viņi nolēma izrauties no vecāku skavām.
Viņi sanāca kopā, lai izlemtu, kā to darīt. Nežēlīgais kara dievs Tu teica: "Nogalināsim savus vecākus!"

Bet Tane - tēvs mežam, meža dzīvniekiem un visam, kas izgatavots no koka, teica: "Nē, nenogalināsim viņus. Labāk atstumsim vienu no otra -tad debesis būs augstu virs mums un zeme atradīsies zem kājām. Debesis kļūs svešas, bet vismaz zeme paliks tuvu."

Brāļi, izņemot Tavhiri- vēju un vētras tēvu, piekrita šim plānam. Tavhiri baidījās, ka viņa valstība, sadaloties zemei un debesīm, tiks pazudināta.

Visi dievi pēc kārtas izmēģināja spēkus, bet tikai Meža dievam izdevās šķirt Zemes un Debesu tuvību un pirmajam ieraudzīt jauno dienu. Zaudētās mīlestības dēļ Zeme vēl ilgi pēc tam sēroja. No viņas asarām radās okeāni.

Tieši no šī mīta radušās lūgšanu rindas "Tumsa, tumsa, gaisma, gaisma, alkas, meklējumi, haosā, haosā".

Kas visām Austrālijas ciltīm kopīgs?

Pirms eiropiešu ierašanās Austrālijas kontinentā pastāvējušas aptuveni 600 dažādas iezemiešu grupas vai "nācijas" ar atšķirīgām kultūrām un uzskatiem. Dažas no tām apdzīvojušas teritorijas ar sulīgām mežu platībām, citas- tuksnešainas un neauglīgas zemes. Dažādām grupām izstrādājušās dažādas prasmes un zināšanas, atkarībā no tā kādā vidē tās dzīvojušas. Tātad Austrālijas aborigēnu kopumu veido daudzas atšķirīgas ciltis- katra ar savu individuālu kultūru, ticības formu un valodu.
Tomēr ir kaut kas visām Austrālijas iedzimto grupām kopīgs - tā ir cieņa pret apdzīvoto zemi un visas Austrālijas iezemiešu mutvārdu tradīcijas (stāstu, teiku, leģendu) un garīgo vērtību pamats- Sapņulaiks.
Sapņulaiks vienlaikus ir gan senais radīšanas laiks, gan tagadnē pastāvoša augstāka reālija. Austrālijas aborigēni tic divām dzīves formām- viena no tām ir ikdienas realitāte, otra – bezgalīgs garīgs cikls, kuru tad arī sauc sauc par Sapņošanu, vai sapņulaiku. Sapņulaiks ir patiesāks un nozīmīgāks par ikdienas realitāti. Ja kaut kas notiek sapņulaikā- tas nosaka vērtības, simbolus un likumus Aborigēnu sabiedrības ikdienas – “parastajā” realitātē.
Stāsti par Sapņu laiku visā Austrālijā ir atšķirīgi. Piemēram, Dienvidaustrālijas variants, par to, kā putni ieguvuši krāsu ir pavisam citādāks nekā Austrālijas rietumu leģenda. Stāsti aptver ārkārtīgi daudzas tēmas - ir stāsti par zemes, cilvēku, dzīvnieku, augu, svēto vietu, tiesību un paražu radīšanu. Kopā tie veido sarežģītu zināšanu, ticības un uzvedības normu tīklu, kas caurauž visus Austrālijas pamatiedzīvotāju dzīves aspektus.

Tā kā Austrālijas aborigēniem nav savas rakstības, tad šie stāsti tiek nodoti nākamajām paaudzēm dziesmu, stāstu un tradicionālu simbolu veidā.

Sapņu laika īstenība

Austrālijas aborigēni tic, ka, ka katrs cilvēks savā būtībā atrodas sapņu laikā.
Šī cilvēka daļa pastāv pirms viņš ir dzimis un turpinās pēc viņa nāves
Bērna gars ienāk mātes klēpī, kad auglis ir piecus mēnešus vecs. Kad māte sajūt pirmās bērna kustības, tiek uzskatīts, ka bērnu iekustinājis tas gars, kuram pieder zeme zem māmiņas kājām. Kad bērns dzimst, viņš kļūst par īpašu aizgādni vietai, kurā mātes klēpī sakustējies. Par šo zemi viņš rūpēsies, viņa pienākums būs stāstīt tās stāstus un Dziesmulīnijas. Tādejādi, runājot par savu Sapņojumu, Austrālietis var atsaukties uz gan uz totēmu, gan vietu, no kuras nācis gars un gan arī savas cilts likumu kopumu.

Friga

Friga (mīļotā) senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, Odina sieva, padomdevēja un Asgardas karaliene.
Friga ir "galvenā no dievietēm" un pamatā saistīta ar sievas un mātes tēlu. Taču viņa arī ir vienīgā, kas drīkst sēdēt Odinam blakus tronī un pārlūkot Visumu, kopā ar vīru viņai ļauts piedalīties "mežonīgajās medībās".
Viņai ir 12 pavadones - Eira, dziedēšanas dieviete, Hlina, sargātāja dieviete, Gna, ziņnešu aizgādne, Fulla, auglības dieviete, un citas.
Iespējams, ka Frigas pavadones ir tikai viņas pašas dažādas manifestācijas.
Friga spēj ielūkoties nākotnē, taču redzēto nevienam neizpauž. Viņa ir arī dzemdētāju aizgādne un cilvēkiem devusi linus.
Par Frigas atribūtiem uzskata vērpjamo ratiņu, vārpstiņu, āmuli un atslēgas.
Friga brauc zelta ratos, ko velk divi balti kaķi.
Skandināvijā Oriona jostu Oriona zvaigznājā dēvēja par Frigas vērpjamo ratiņu (Friggerock). Tiek uzskatīts, ka viņa vērpj mākoņus.
Angļu vārds "Friday" arī cēlies no Friggas vārda, tā, ka piektdienas ir šīs dievietes dienas!

Odins

Odins tiek uzskatīts par senskandināvu augstāko dievu.
Viņu attēlo kā pusmūža vīrieti ar gariem cirtainiem matiem un bārdu.
Viņam ir maģisks rūķu izkalts šķēps, ko sauc Gungnir. Šis šķēps vienmēr trāpa mērķī. Odinu bieži pavada divi kraukļi vārdā Hugin (domas) un Munin (atmiņa).
Hugin un Munin katru dienu aplido pasauli un ziņo Odinam, ko redzējuši. Odinam pieder burvju zelta gredzens (Draupnirs), no kura katrā devītajā naktī rodas astoņi jauni gredzeni. Vēl viņam ir stoņkājainais zirgs Sleipnirs (Slidenais), Mirmiras galva, kas pareģo nākotni un vilku pāris Geri (alkatība) un Freki (rijība).
Odins neēd neko, izņemot medalu un vīnu.
Odina īpašās pavadones ir valkīras; skaistas sievietes - karavīri. Valkīras kara laukā izvēlās cienīgus vīriešus, kuri miruši cīņā, lai tie nāk un sēž pie Odina galda Valhallā. Valhallā karavīri dzīro un cīnās - dzērienu kausi katru dienu piepildās paši, brūces sadzīst. Un tā līdz būs jācīnās galīgajā cīņā, Ragnarokā.

No sava troņa, Hlidskjalf, kurš atrodas vienā no Odina mājvietām - milzīgā mājoklī viscaur no sudraba (Valaskjalf), Odins var redzēt visu, kas atrodas visumā.

Kopš Odins ziedoja vienu aci, lai iedzertu malku burvju avota ūdens, kas piešķir gudrību un tālredzību, viņa zinātkāre kļuva vēl neremdināmāka.
Tās dēļ Odins pavadīja deviņas dienas karādamies pie Yggdrassila (Pasaules koka) ar kājām gaisā. Pēc deviņām dienām gavēšanas un moku, viņš, atklāja rūnu noslēpumu un kliegdams nokrita no koka.
Droši vien tādēļ Odina vārdu saista ar dzeju, iedvesmu, kā arī ar dusmām, trakumu un ceļošanu.
Taču viņš ir arī kara Dievs, kurš mītos parādās kā uzvaras nesējs. Reizēm Odins uzsācis karus, vienkārši nometot savu šķēpu Gungnir kur pagadās, vai nosūtījis uz cīņas lauku valkīras, lai ietekmētu cīņas iznākumu pēc savas patikas.
Odins ir saistīts arī ar blēdību, viltu un krāpšanu. Lielākajā daļā sāgu, viņš izmanto savu viltību, lai uzvarētu pretiniekus un sasniegtu savus mērķus.

Odins ir dievs, kurš kopā ar brāļiem Vili un Ve, radīja cilvēku pasauli no milža Īmira ķermeņa.

Ko taisa no kaķa elpas?

Senskandināvu mitoloģijā Gleipnirs ir materiāls, no kura izkalta ķēde, kura notur sasaistītu gigantisko vilku Fenrisulfr . Frenrirs no maģiskās ķēdes atbrīvosies tikai Ragnaroka laikā.
Pat ja Gleipnirs ir izkalts tik plāns kā zīda lente, tas ir stiprāks par jebkuru dzelzs ķēdi. To pazemes valstībā Svartálfaheimā radīja rūķi.
Gleipniru izgatavo no sešām sastāvdaļām:
kaķa soļu trokšņa, sievietes bārdas, kalnu saknēm, lāča cīpslām, zivs elpas, putna siekalām.