Uz Austrumiem no saules un Rietumiem no mēness.

Starp nometnēm, iepriecināšu jūs ar vēsti, ka apgāds "Valters un Rapa" izdevis sen gaidīto norvēģu tautas pasaku grāmatu, Uz Austrumiem no saules un Rietumiem no mēness.




Ceru, ka šī ziņa īpaši uzrunās tos, kuri pagājušajā vasarā bija uz fantastisko nometni, kas bija veltīta Skandināvijai.

Kaķis (Gaidu vasaru!)

Gardums zinātkārajiem!

Tiem, kas pirms nometnes nolēmuši tā nopietnāk pieķerties Skandināvu mitoloģijas izpētei (un saprot angļu valodu), var noderēt šīs saites:
Mīts par visuma radīšanu
Pasaules radīšana
Diena/saule, nakts/mēness
Asgardas zelta laikmets
Asgardas dievi
Igdrassils un trīs likteņu vērpējas Nornas
Idunnas āboli 1 2 3
Fenrira sasiešana 1 2
Tora āmurs 1 2 3

Tajās aizraujošā formā izstāstīti daži Skandināvu mīti. Atliek tikai turēt acis un ausis vaļā!

Tūlīt, tūlīt!

Ziemupes silos vēl atbalsojas gruzīnu deju tamburīna un armēņu dziedošā duduka sērās skaņas, pie upītes ietekas vēl uzmirdz noslēpumainas acis zem plīvura, tad noklust viss un pazūd. Kaukāza nometne beigusies.

Jūras malā uz lielā akmens sēž divi Ziemeļu rūķi un, kājas šūpojot, tērgā ar kaijām, kuras blakus sasēdušas, klausās.
Augšā, krastā, zarus lauzdams, aizbrīkšķinās Klinšu trollis.
Baltā svītra vakara debesīs rāda, ka te nesen lidojis pūķis.
Tā sieviete pļavā, zeltā un zaļā, vainagu galvā, vai tā nav Freija?

Tūlīt, tūlīt sāksies Skandināvijas nometne, teiksmu un brīnumainu notikumu laiks!

Lokijs (Loki)

Lokijs ir gan dievs, gan milzis. Viņš prasmīgi spēj mainīt savu ārējo izskatu un dzimumu, viņu uzskata par Odina pretstatu.
Lokijs ir milža Farbautija un Lauvejas dēls. Viņa sieva ir Sigina, un no tās viņam ir divi dēli – Nari un Vāli. No milzes Angrbodas Lokijam ir trīs bērni – dēmoniskais vilks Fenrirs, pasaules čūska Jormunganda un pazemes valstības valdniece Hēla. Pārvērties par ķēvi, Lokijs dzemdējis arī Odina astoņkājaino zirgu Sleipniru.
Reizēm Lokijs palīdz dieviem, bet dažkārt tiem traucē.
Jau bērnības dienās Lokijs bija blēdīgs, spītīgs, ļaunprātīgs un veikls ložņa. Šis divu milžu dēls bija tik ārkārtīgi bezkaunīgs, ka pat sagribēja kļūt par dievu un ar viltu to arī panāca. Lokijs ātri atrada risinājumu, ja tika iedzīts stūrī un tika galā ar sarežģījumiem , ko izraisīja viņa blēdības. Bet laikam ejot, viņš kļuva arvien negantāks un beigu beigās viņa vainas dēļ tika nogalināts Baldrs un tādēļ līdz Ragnarokam (kurā viņš vadīs milžu karapulkus) viņš tiek turēts sasiets alā un uz viņa ķermeņa pil čūskas inde, kas liek viņam locīties sāpēs.
Lokijs saistīts ar ārkārtīgi daudziem mītiem. Pārvērties par ķēvi, viņš apmāna milzi, kurš ceļ sienas apkārt Asgardai,(šī mīta pārstāstu vari lasīt zemāk).
Kopā ar Odinu un Hēniru Lokijs atdzīvina pirmos cilvēkus – Asku un Emblu.
Viņš arī palīdz Toram no milža Trima atgūt veseri Mjelniru.
Viņš ir galvenais vainīgais Baldra nāvē.
Lokijs izgudrojis zvejas tīklu.
Kad dievi veidoja Asgardu (Dievu pilsētu) pie viņiem ieradās Svešinieks un teica: „O, Odin, es nevaru uzbūvēt pilis, bet varu uzcelt ap pilsētu mūri, kas jūs pasargās no milžu uzbrukumiem”. Odins zināja, ka šāds mūris ap Asgardu būtu ļoti noderīgs, jo tad viņam nebūtu jānodarbojas ar pilsētas aizstāvību no dievu senajiem ienaidniekiem- milžiem un būtu vairāk laika, ko veltīt cilvēkiem, lai tos mācītu un viņiem palīdzētu.
Svešinieks solījās darbu pabeigt gada laikā.
Jau nākamajā dienā viņš sāka strādāt. Svešiniekam bija tikai viens palīgs: milzu zirgs.
Dievi domāja, ka zirgs tikai atvilks akmeņus priekš ēkas sienas. Bet brīnumainais radījums pats lika akmeņus vietās un mūrēja kopā. Tā dienu un nakti zirgs strādāja, un drīz vien siena sāka ieskaut pilsētu.
Odins domāja, ka par šādu darbu nekāda samaksa nevarētu būt pārāk liela, taču tā kā gads tuvojās beigām viņš devās pie Svešinieka un teica: "Mēs apbrīnojam jūsu un jūsu zirga darbu. Neviens nešaubās, ka Asgardas mūris būs gatavs līdz pirmajai vasaras dienai. Kādu atlīdzību Jūs prasāt? ”
Un Svešinieks atbildēja: "O Odin, atlīdzība , ko es lūdzu par savu darbu ir Saule un Mēness, un Freja, kura pieskata puķes un zāles, lai kļūst par manu sievu."
Tad Odins saprata, ka svešinieks ir milzis. Un diemžēl, milzis nebija viens, bet ar palīgu - lielo ērzeli vārdā Svadilfari.
Odins briesmīgi sadusmojās un gāja pie citiem dieviem un stāstīja viņiem, ko Svešinieks bija sacījis. Dievi teica: "Bez Saules un Mēness pasaule iznīks." Un dievietes sacīja: "Bez Frejas Asgarda būs drūma". Dievi bija šausmu pārņemti.

"Neuztraucies," paziņoja Pusdievs Lokijs , „Es atradīšu veidu, kā viņu apturēt.” Un devās Svešiniekam pateikt, ka ja siena nebūs pabeigta laikā, tad nekas no prasītā viņam netiks piešķirts.

Bija palikušas trīs dienas līdz vasaras sākumam. Visas sienas bija gatavas, izņemot vārtu eju. Pirms milzis aizgāja gulēt, viņš lika atrast savam zirgam lielu akmeni, lai viņi no rīta varētu to uzlikt virs vārtu ailes, un tādējādi pabeigt darbu divas dienas pirms vasaras iestāšanās.

Tai naktī skaisti spīdēja mēness. Svadilfare, milža lielais zirgs, vilka milzīgu akmeni, un pēkšņi ieraudzīja mazu ķēvīti rikšojam pa pļavu. Lielais zirgs nekad nebija redzējis tik mazu ķēvi un skatījās uz viņu izbrīnīts.

"Svadilfare, vergs," teica ķēve un devās palēkdamās tālāk.

Svadilfare nolika akmeni un sauca "Kāpēc tu mani sauc par vergu?"
"Tāpēc, ka tev ir jāstrādā dienu un nakti savam saimniekam," teica mazā ķēve.
„ Viņš liek tev strādāt, strādāt, strādāt un nekad neļauj padauzīties. Tu neuzdrošināsies atstāt akmeni un nākt spēlēties ar mani!”

Svadilfare bija noguris no dienas un nakts darba un kad viņš redzēja mazo ķēvīti draiski lēkšojam projām, pēkšņi kļuva pavisam neapmierināts un atstājis akmeni un aizskrēja viņai pakaļ. Mazā ķēve stāstīja Svadilfarem stāstus par rūķiem un elfiem, viņi staigāja pa smaržīgām pļavām un lielajam zirgam bija tik labi, ka viņš aizmirsa, ka laiks iet.
Tā Lokijs, pieņēmis ķēves apveidus aizvilināja Svadilfari.
Bez sava zirga milzis nespēja pabeigt mūra celtniecību. Dusmās viņš mēģināja nojaukt vienu no pilīm, bet dievi viņu izlika aiz paša būvētā mūra un aizliedza rādīties Asgardā.
Vēlāk Lokijs no Svadilfara dzemdēja pasaules ātrāko astoņkājaino zirgu Sleipniru , kuru uzdāvināja Odinam.

Ja proti angļu valodu, tad vari noklausīties mītu par to, kā Lokijs nozaga Idunnas jaunības ābolus: 1. daļa 2.daļa 3.daļa

Friga

Friga (mīļotā) senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, Odina sieva, padomdevēja un Asgardas karaliene.
Friga ir "galvenā no dievietēm" un pamatā saistīta ar sievas un mātes tēlu. Taču viņa arī ir vienīgā, kas drīkst sēdēt Odinam blakus tronī un pārlūkot Visumu, kopā ar vīru viņai ļauts piedalīties "mežonīgajās medībās".
Viņai ir 12 pavadones - Eira, dziedēšanas dieviete, Hlina, sargātāja dieviete, Gna, ziņnešu aizgādne, Fulla, auglības dieviete, un citas.
Iespējams, ka Frigas pavadones ir tikai viņas pašas dažādas manifestācijas.
Friga spēj ielūkoties nākotnē, taču redzēto nevienam neizpauž. Viņa ir arī dzemdētāju aizgādne un cilvēkiem devusi linus.
Par Frigas atribūtiem uzskata vērpjamo ratiņu, vārpstiņu, āmuli un atslēgas.
Friga brauc zelta ratos, ko velk divi balti kaķi.
Skandināvijā Oriona jostu Oriona zvaigznājā dēvēja par Frigas vērpjamo ratiņu (Friggerock). Tiek uzskatīts, ka viņa vērpj mākoņus.
Angļu vārds "Friday" arī cēlies no Friggas vārda, tā, ka piektdienas ir šīs dievietes dienas!

Odins

Odins tiek uzskatīts par senskandināvu augstāko dievu.
Viņu attēlo kā pusmūža vīrieti ar gariem cirtainiem matiem un bārdu.
Viņam ir maģisks rūķu izkalts šķēps, ko sauc Gungnir. Šis šķēps vienmēr trāpa mērķī. Odinu bieži pavada divi kraukļi vārdā Hugin (domas) un Munin (atmiņa).
Hugin un Munin katru dienu aplido pasauli un ziņo Odinam, ko redzējuši. Odinam pieder burvju zelta gredzens (Draupnirs), no kura katrā devītajā naktī rodas astoņi jauni gredzeni. Vēl viņam ir stoņkājainais zirgs Sleipnirs (Slidenais), Mirmiras galva, kas pareģo nākotni un vilku pāris Geri (alkatība) un Freki (rijība).
Odins neēd neko, izņemot medalu un vīnu.
Odina īpašās pavadones ir valkīras; skaistas sievietes - karavīri. Valkīras kara laukā izvēlās cienīgus vīriešus, kuri miruši cīņā, lai tie nāk un sēž pie Odina galda Valhallā. Valhallā karavīri dzīro un cīnās - dzērienu kausi katru dienu piepildās paši, brūces sadzīst. Un tā līdz būs jācīnās galīgajā cīņā, Ragnarokā.

No sava troņa, Hlidskjalf, kurš atrodas vienā no Odina mājvietām - milzīgā mājoklī viscaur no sudraba (Valaskjalf), Odins var redzēt visu, kas atrodas visumā.

Kopš Odins ziedoja vienu aci, lai iedzertu malku burvju avota ūdens, kas piešķir gudrību un tālredzību, viņa zinātkāre kļuva vēl neremdināmāka.
Tās dēļ Odins pavadīja deviņas dienas karādamies pie Yggdrassila (Pasaules koka) ar kājām gaisā. Pēc deviņām dienām gavēšanas un moku, viņš, atklāja rūnu noslēpumu un kliegdams nokrita no koka.
Droši vien tādēļ Odina vārdu saista ar dzeju, iedvesmu, kā arī ar dusmām, trakumu un ceļošanu.
Taču viņš ir arī kara Dievs, kurš mītos parādās kā uzvaras nesējs. Reizēm Odins uzsācis karus, vienkārši nometot savu šķēpu Gungnir kur pagadās, vai nosūtījis uz cīņas lauku valkīras, lai ietekmētu cīņas iznākumu pēc savas patikas.
Odins ir saistīts arī ar blēdību, viltu un krāpšanu. Lielākajā daļā sāgu, viņš izmanto savu viltību, lai uzvarētu pretiniekus un sasniegtu savus mērķus.

Odins ir dievs, kurš kopā ar brāļiem Vili un Ve, radīja cilvēku pasauli no milža Īmira ķermeņa.

Ko taisa no kaķa elpas?

Senskandināvu mitoloģijā Gleipnirs ir materiāls, no kura izkalta ķēde, kura notur sasaistītu gigantisko vilku Fenrisulfr . Frenrirs no maģiskās ķēdes atbrīvosies tikai Ragnaroka laikā.
Pat ja Gleipnirs ir izkalts tik plāns kā zīda lente, tas ir stiprāks par jebkuru dzelzs ķēdi. To pazemes valstībā Svartálfaheimā radīja rūķi.
Gleipniru izgatavo no sešām sastāvdaļām:
kaķa soļu trokšņa, sievietes bārdas, kalnu saknēm, lāča cīpslām, zivs elpas, putna siekalām.

Pasaules koks un deviņas pasaules.

Seno skandināvu uztverē telpa sastāvēja no deviņām pasaulēm –
* Midgard, parasto cilvēku pieredzes pasaule
* Álfheimr, Álfar (elfu) pasaule.
* Svartálfaheim, Svartálfar(tumšo elfu)pasaule
* Vanaheimr, Vānu pasaule
* Muspellheim, uguns pasaule, kuru apdzīvo uguns milži un to valdnieks Surts.
* Jötunheimr, jötnar (milžu) pasaule
* Niflheim, ledus pasaule Hrimtursu (ledus milžu) apdzīvota
* Asgarda, Æsir pasaule
* Niðavellir (apakšpasaule) Helas pasaule.Visas pasaules vieno gigantisks osis - pasaules koks Igdrasils. Tā zari pacēļās pār visu zemi un iesniedzas debesīs. Pašā galotnē sēž gudrais bezvārda ērglis, bet starp ērgļa acīm – vanags Vedrfjelnirs. Pa koka zariem kā starpniece starp pasaulēm skraida vāvere Ratatoska. Igdrasils vienmēr ir Nidhoga, ļaunās čūskas, apsardzībā. Mimira avots, apslēptās gudrības avots, iztek no koka saknēm.

Mitgarda (cilvēku) pasaule (līdz zināmam laikam) atradās nedalāmā saistībā ar Asgardu un citām pasaulēm. Cilvēkiem bija pienākums sekot noteikumiem ko noformulēja āsi. Sakari ar dievu pasauli tika nodrošināti ar reliģiskiem rituāliem. Notiekošais Mitgardā bija atkarīgs no tā, kā tika sargāta Asgarda no ļaunajiem spēkiem.

Kas ir Bīstamā Sala?

Skandināvija ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions.
Skandināvijas valstis pamatā ir Norvēģija, Zviedrija un Dānija, kuras kulturāli ir ļoti līdzīgas par spīti politiskai neatkarībai. Skandināvijai bieži pieskaita arī Somiju, Fēru salas un Īslandi, bet Dāniju dažās valstīs Skandināvijai nepieskaita.

Daudzi dāņu, zviedru un norvēģu dialekti ir savstarpēji saprotami, un vairums skandināvu spēj saprast pārējās valodas.

Vārda Skandināvija izcelsmei ir dažādas versijas. Iespējams, ka vārds cēlies no rietumģermāņu vārda skania, kas nozīmē briesmas, draudi vai kaitējums.
(Vācu valodā tas ir Schaden, no kā varētu būt arī atvasināts latviešu sadzīves valodā lietojamais "skāde".)
Arī mūsdienās Skandināviju mēdz dēvēt par Skāniju.

Skandināvijas vārda otrā daļa ir saistīta ar vārdu awjo, kas nozīmē "zeme uz ūdens". Līdz ar to kopumā Skandināvija varētu būt tulkojams kā "bīstamā sala".

(Augusta nometne nav aiz kalniem, tāpēc pamazām sāksim iepazīt arī Skandināviju, protams, neaizmirstot par Kaukāzu.)

wikipedia un Kaķis

2010. gada nometņu tēmas!

Svinīgi paziņojam, ka
no 12.07 - 21.07 notiks Kaukāza nometne,
no 04.- 13.08 - Skandināvijas nometne.

Sīkāku aprakstu varēs lasīt šeit pat tuvākajā laikā!

Vārna, Kaķis, Bizonis, Bruņurupucis un citi