Odins tiek uzskatīts par senskandināvu augstāko dievu.
Viņu attēlo kā pusmūža vīrieti ar gariem cirtainiem matiem un bārdu.
Viņam ir maģisks rūķu izkalts šķēps, ko sauc Gungnir. Šis šķēps vienmēr trāpa mērķī. Odinu bieži pavada divi kraukļi vārdā Hugin (domas) un Munin (atmiņa).
Hugin un Munin katru dienu aplido pasauli un ziņo Odinam, ko redzējuši. Odinam pieder burvju zelta gredzens (Draupnirs), no kura katrā devītajā naktī rodas astoņi jauni gredzeni. Vēl viņam ir stoņkājainais zirgs Sleipnirs (Slidenais), Mirmiras galva, kas pareģo nākotni un vilku pāris Geri (alkatība) un Freki (rijība).
Odins neēd neko, izņemot medalu un vīnu.
Odina īpašās pavadones ir valkīras; skaistas sievietes - karavīri. Valkīras kara laukā izvēlās cienīgus vīriešus, kuri miruši cīņā, lai tie nāk un sēž pie Odina galda Valhallā. Valhallā karavīri dzīro un cīnās - dzērienu kausi katru dienu piepildās paši, brūces sadzīst. Un tā līdz būs jācīnās galīgajā cīņā, Ragnarokā.
No sava troņa, Hlidskjalf, kurš atrodas vienā no Odina mājvietām - milzīgā mājoklī viscaur no sudraba (Valaskjalf), Odins var redzēt visu, kas atrodas visumā.
Kopš Odins ziedoja vienu aci, lai iedzertu malku burvju avota ūdens, kas piešķir gudrību un tālredzību, viņa zinātkāre kļuva vēl neremdināmāka.
Tās dēļ Odins pavadīja deviņas dienas karādamies pie Yggdrassila (Pasaules koka) ar kājām gaisā. Pēc deviņām dienām gavēšanas un moku, viņš, atklāja rūnu noslēpumu un kliegdams nokrita no koka.
Droši vien tādēļ Odina vārdu saista ar dzeju, iedvesmu, kā arī ar dusmām, trakumu un ceļošanu.
Taču viņš ir arī kara Dievs, kurš mītos parādās kā uzvaras nesējs. Reizēm Odins uzsācis karus, vienkārši nometot savu šķēpu Gungnir kur pagadās, vai nosūtījis uz cīņas lauku valkīras, lai ietekmētu cīņas iznākumu pēc savas patikas.
Odins ir saistīts arī ar blēdību, viltu un krāpšanu. Lielākajā daļā sāgu, viņš izmanto savu viltību, lai uzvarētu pretiniekus un sasniegtu savus mērķus.
Odins ir dievs, kurš kopā ar brāļiem Vili un Ve, radīja cilvēku pasauli no milža Īmira ķermeņa.
