Itālija? Opera!

Neaizmirstiet par Operu!
Tas nozīmē, ka ne vien mēģināsim izpildīt itāļu operu ārijas (kamēr Verdi kapā grozīsies no viena sāna uz otru), bet arī vilksim greznus tērpus, domāsim par scenogrāfiju, lasīsim operu libretus...
būs jautri.

Taranto, Tarantuls un Tarantella.

Izcelsme.

Dejas izcelsme saistīta ar seno Grieķiju. Tā bija sastāvdaļa no rituāla, kurš godināja mūzikas un gaismas dievu Apolonu un vīna un līksmības aizgādni Dionīsu. 

Senie grieķi apmetās Sicīlijā, Neapolē, un Itālijas dienvidos, tādēļ deja tur saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Kā radās nosaukums Tarantella?

Taranto apgabalā, kurā deja tika dejota sastopams zirneklis, kurš nosaukts reģiona vārdā (Tarantuls).

Lai gan tikai viena no tā pasugām ir bīstama dzīvībai, tautā ir izplatīts viedoklis, ka šis zirneklis ir ļoti indīgs un izraisa histērisku stāvokli, kuru sauc par tarantismu.

16. un 17. Gadsimtā valdīja ieskats, ka cietušajiem no tarantisma nepieciešams mesties ātrā un ritmiskā dejā, lai izvairītos no nāves.

Īpašais mūzikas un dejas veids arī kļuva pazīstams kā Tarantella. 

KLAUSĪTIES.

Tulkots un pielāgots no www.wikipedia.org

Saldā dzīve nometnē.

Nesenajā nometnes kolektīva sapulcē noskaidrojās, ka visi klātesošie ir lieli Itāļu virtuves cienītāji, tāpēc  katru dienu kāds no lielajiem zvēriem kopā ar mazo zvēru palīdzību pagatavos Itāļu ēdienu pēc savas izvēles.

Sāc gatavoties gatavošanai!

"Īstā" Tiramisu recepte.

Florence – Mediči, Māksla un renesanse.

Florence tiek dēvēta par Itālijas skaistāko pilsētu.

Florence ir renesanses šūpulis. Pilsētas ieguldījums civilizācijas un kultūras attīstībā ir nenovērtējams – Mikelandželo, Dante, Bokačo, Botičelli, Makjavelli, Leonardo da Vinči un citi starp dižākajiem pasaulē.

Mediči augstmaņu dinastijas valdīšanas laikā Florence atradās Eiropas kultūras un intelektuālās dzīves pašā centrā. Kosmopolītiskā atmosfēra un bagātie mākslas aizgādņi radīja labvēlīgu augsni nepieredzētam mākslas uzplaukumam. Florencē saplūda gleznotāji, tēlnieki un arhitekti, piepildot pilsētas ielas, baznīcas un pilis ar pasaules izcilākajiem renesanses meistardarbiem. Mediči dzimta valdīja Florencē līdz 1737. gadam. Renesanses laikā Florenci mēdz salīdzināt ar Atēnām V gs pirms Kristus.

Pasaulslaveno gleznu kolekciju Ufici pilī sāka veidot Mediči dzimta. Tā ir nozīmīgākā Itālijas gleznu kolekcija un tiek pieskaitīta ievērojamākām pasaules gleznu krātuvēm. Daudzas pils telpas ir atvēlētas skulptūrām, tapetēm, zīmējumiem, dārglietām, ieročiem un arheoloģiskajiem atradumiem. No pils jumta terases, dzerot ugunīgi karsto un stipro espreso, var raudzīties uz pilsētu gandrīz no putna lidojuma.

Nelielā pilsēta Florence apkopo visas Renesanses mākslas un gotikas arhitektūras skaistumu. Florences ieliņas ir loti šauras un tās ieskauj senatnīgas ēkas ar skaistiem lukturiem, kolonnām, lieliem, restotiem logiem un mūra vai akmens sienām.

Viens no daudzajiem grandiozās arhitektūras pieminekļiem ir Vekio jeb vecā pils, kura tika veidota kā pilsētas dome jau XIII gs. atgādina pasaku pili. Tā atrodas Sinjorijas laiukumā un savulaik kalpoja kā Mediči rezidence.

Noteikti jāpiemin Corridoi Vasariano. Šo estakādes tipa koridoru Džordžo Vazāri 1565. gadā projektēja tāpēc, lai Mediči ģimene varētu nokļūt līdz savām rezidencēm, nesastopot vienkāršos ļaudis.

Ievērojamā Santa Croce gotiskajā baznīcā, kā to apliecina kapa pieminekļi, mūža mierā dus Mikelandželo, Galileo Galilejs, Nikolo Makjavelli un daudzi citi slaveni florencieši. Santa Croce tāpat lepojas ar Džoto un viņa talantīgā skolnieka Tadeo Gadi gaismas pilnajām freskām.

Pie Pitti pils atrodas slavenie Boboli dārzi, kas bija paraugs itāļu atpūtas un izpriecu dārziem ar ciprešu alejām, skulptūrām, strūklakām, grotām un dekoratīvi veidotām augu grupām.

Florence nenoliedzami ir bagāta ar dažādiem arhitektūras mantojumiem, šī ir tikai neliela daļa no tiem.

Florencē arī ir ļoti interesantas tradīcijas. Tad, kad Latvijā tiek svinēts Līgo, florencieši svin savas pilsētas patrona Sv. Jāņa svētkus. To īpatnība ir futbola spēles Sinjorijas laukumā. Spēlētāji ir ģērbušies XVI gadsimta tērpos, tomēr iznesīgums un smalkās manieres zūd spēles karstumā, jo noteikumi ļauj būt samērā brutāliem. Jāņuguņu vietā- pirotehniskā uguņošana- krāsaini ugunīgi pušķi krīt pāri Vekio tiltam Arno upē.

Neliels ieskats Florences agrīnās renesanses mākslā:

Apraksts veidots no papildinātiem www.gudrinieks.lv materiāliem.

Itālijas nometne sākās 1. augustā!

Itālijas nometne sākās 1. augustā!
Vēl ir dažas brīvas vietas. Pasteidzies.

Maskēsimies!

Kas ir Venēcija?
Var būt, ka esi dzirdējis, ka tā ir pilsēta, kas izvietojusies uz 117 nelielām salām, kuras savieno 378 tilti?
Bet vai zināji, ka Venēcija izsenis slavena ar saviem karnevāliem?


Interesants fragments par karnevāliem un maskām no ŠĪ raksta:

“Vārds carnevale ir cēlies no latīņu carnem levare, ko varētu tulkot kā atņemt gaļu. Tas arī ir šis izpriecu laiks pirms gavēņa, kad, kā zināms, apzinīgākā ticīgo daļa gaļu neēd. Lepnā, ūdenī gulošā pilsēta, šiem svētkiem sevi atvēlēja pat vairākas reizes gadā. Maskas nēsāja visi un visur – kārtojot darījumus, iepērkoties, ejot vizītēs utt. Kad seja aizsegta, cilvēks kļuva it kā anonīms un atbrīvojās no savas kārtas uzliktajiem pienākumiem vai aizliegumiem. Droši varēja ļauties kaislībām. Masku valkāšana bija noderīga dažādiem mērķiem, sākot no noziegumu izdarīšanas, beidzot ar slepenām mīlas dēkām.

Daudz aprakstītas to laiku populārākās maskas, piemēram, Bauta. Tā aizklāja tikai sejas augšdaļu un tradicionāli bija baltā krāsā. Esot bijusi ļoti izdevīga, jo to nevajadzēja ņemt nost ēdot, dzerot un... bučojoties. 

Maska, par kuru sajūsminājās Kazanova – Moretta. Tāda dāma parasti bija ļoti intriģējoša, taču vienmēr klusēja (par to lielais pavedējs arī tā priecājās), jo masku pie sejas sieviete turēja ar zobiem aiz speciālas pogas. Droši vien mūsdienu Venēcijā tādu Morettu ilgi neviens nav redzējis. 

Ziņu par maskām ir daudz, tāpēc, lai īpaši neatkārtotos, aprakstīšu dažas 18. gs. karnevāla izklaides.

Droši vien tie būs bijuši jaunieši, kuri nodevās jautrai atrakcijai ar nosaukumu Pie saites sēdoša suņa nozagšana. Kurš mājas sargs gan mierīgi gaidīs, lai viņu bez cīņas tā mierīgi paņemtu līdzi? Tā būs bijusi milzu jezga un kņada, kuras rezultātā vērās vaļā logu aizvirtņi lai zagļus apveltītu ar sulīgām lamām un varbūt arī vēl ko citu.

Žēl, ka tagad karnevālā nevar redzēt procesu, kura darbība ir sekojoša: ar zobiem noķert zuti, kas peld pa vannīti, piepildītu ar melni krāsotu ūdeni. Kustonītis pa kublu locījās kā traks, lai izvairītos no azartisko itāļu zobiem. Domāju, ka šajā nodarbē „iestigušie” ļautiņi ne vienu vien stundu, slapji un nokrāsojušies, ņēmās pa ūdeni, lai visiem pierādītu, ka ir naskāki par nabaga zuti.” 

Šajā blogā vari lasīt pārsteidzošas lietas par masku valkāšanas ierobežojumiem un to tradicionālajiem veidiem (ar attēliem).

Un te vari aplūkot brīnišķīgu karnevāla fotouzņēmuma galeriju:

Cosa Nostra

Ko Tu zini par Sicīliju?
Droši vien būsi dzirdējis par mafiju, vai redzējis kādu filmu no triloģijas Krusttēvs.
Ja ne -  Vārna iesaka!

Šeit vari lasīt interesantu rakstu ar pārdomām par mafijas lomu mūsdienu Sicīlijā.

Zemāk skaties fragmentu no filmas Krusstēvs III. Tajā skan sena Sicīliešu dziesma.

Skatamies šovakar, tiekamies Augustā!

Tie, kas gatavojas Augusta nometnei (01.08. - 10.08.) varētu vēlēties šovakar 21:10 1 TV kanālā noskatīties Discovery raidījumu par ITĀLIJU!!! 

ŠEIT TV programma un raidījuma satura izklāsts.

 

Līksma lasāmviela.

Par mums raksta brīnišķīgas lietas!

Katram savu griežam-rūceni!

ŠEIT vari apskatīt pamācību kā izgatavot pašam savu Austrālijas aborigēnu griežam-rūceni.
Nometnē arī tādus gatavosim!

( Krisa Brauna fotoattēls. )

Varonis Māui.

Māui ir teiksmains maoru varonis, Makeatutara sievas Tarangas dēls.
Māte priekšlaicīgi dzimušo Māui iesvieda jūrā iesietu pīnē no sava matu sakārtojuma(tikitiki)- tādēļ Māui sauc par Maui-tikitiki-a-Taranga.
Okeāna gari atrada un rūpējās par bērnu, slēpdami to jūraszālēs, līdz vētra viņu izskaloja pludmalē.

Tad Māui dievišķais sencis, Rangi, pieņēma bērnu un audzināja līdz pusaudža vecumam.
Vēlāk Māui atgriezās mātes mājā, kur viņu sagaidīja četri vecākie brāļi; Maui-Taha, Maui-roto, Maui-pae, un Maui-waho. Māui brāļi sākumā neatzina jaunpienācēju, bet, kad Maui jau bija veicis vairākus varoņdarbus, brāļi viņu atzina un apbrīnoja.

Arī Taranga neatpazina Māui. Viņa atraidīja savu dēlu, sacīdama: "Šī ir pirmā reize, kad tevi redzu. Tu neesi mans bērns." Negribīgi Maui devās prom, murminādams "Es iešu, ja tu tā gribi. Bet es zinu, ka esmu dzimis netālu no okeāna, ietīts tavā matu pīnē un iemests jūrā. Mani izglāba un debesīs izaudzināja Rangi. No debesīm es lūkojos uz šo māju, un klausījos jūsu balsīs. Es zinu ka tavu bērnu vārdi ir; uz-sāniem-no-Maui, iekšpus-Maui, pretējs-Maui, un bez-Maui un es saku, ka es esmu Tarangas-matu-pīnes-Māui"! Tad, beidzot, Taranga atpazina Māui: "Tu patiešām esi mans pēdējais veco dienu spēka bērns!" un viņa skūpstīja viņu un ļāva gulēt sev blakus gultā.

Savā pirmaja varoņdarbā Māui kā ieroci izmantoja maģisku žokļa kaulu no savas sences Muri-Ranga-whenua. Māui izlika lamatas saulei un piespieda to iet pa debesīm lēnāk, citādi dienas bija pārāk īsas, lai cilvēki paspētu paveikt visus darbus. Ar savu brāļu palīdzību Māui notvēra sauli un sita to ar žokļa kaulu līdz tā apsolīja kustēties lēnāk.

Šeit vari noskatīties animāciju, kas ataino šo mītu:



Maui ir slavens arī ar citiem varoņdarbiem, un to, ka bija pirmais cilvēks, kas nomira. Bet par to pastāstīsu cita reizē.

Sēdi, skaties un zini vairāk!

Divi ārkārtīgi interesanti video. viens par Austrālijas aborigēniem, otrs par maoriem.

Noderīga informācija par maoriem

Šis ir ļoti interesants saits par maoriem angļu valodā.
Te ir arī neliela vārdnīca.
Interesanti, ka maoru valodas izruna ir gandrīz tāda pati ka latviešu valodai.
Arī tiem, kas angliski neprot varētu būt interesanti apskatīt daudzos pagājušā gadsimta fotoattēlus.

Ta Moko - maoru tradicionālā tetovēšanas māksla.

Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji — maori ir ļoti ievērojami ar savu tetovēšanas mākslu. Etniskie kulta tetovējumi sastāv no rakstu kopuma, kurā atspoguļojās maoru vēsture kā arī tetovētā stāvoklis ciltī.
Īpaši augtu stāvošiem cilts vīriešiem ar tetovējumiem tiek noklāts viss ķermenis, daudzi iesvētāmie gan šo procedūru neiztur un nomirst no neizturamās sāpju slodzes, vai asiņu zuduma (zīmējuma veidošanas metode ir diezgan brutāla- ar uzasinātu kaulu tiek iegrieztas rētas, kurās ierīvē dabīgu krāsvielu).
Lielākā daļa vīriešu sarežģītos zīmējumus tetovē uz sejas, sēžamvietas un kājām. Sievietēm tiek tetovētas lūpas, zods, mugura un kakls. Tetovējumus veido skaistas formas, simboli un dažādi vijīgi raksti. Spirāles forma ir viena no visbiežak izmantotajām.
Ta kā tetovējumiem ir sakrāla nozīme, maori uzskata par apvainojumu to, ja viņu tradicionālos tetovējumus izmanto tie, kas nepieder pie Jaunzēlandes iedzimto cilšu vai ģimeņu saimes.

Maoru pasaules radīšanas mīts

Iesākumā bijusi tikai tumsa, jo Papa – Zeme, visu lietu māte, un Debesis – Rangi, visu lietu tēvs, gulēja cieši apskāvušies.
Viņiem piedzima seši bērni: Jūras, Vēja, Meža, Stiebrzāļu, Augļus nesošo savvaļas augu un Kara dievs.
Bērniem bija ļoti šauri un gribējās redzēt gaismu, tāpēc viņi nolēma izrauties no vecāku skavām.
Viņi sanāca kopā, lai izlemtu, kā to darīt. Nežēlīgais kara dievs Tu teica: "Nogalināsim savus vecākus!"

Bet Tane - tēvs mežam, meža dzīvniekiem un visam, kas izgatavots no koka, teica: "Nē, nenogalināsim viņus. Labāk atstumsim vienu no otra -tad debesis būs augstu virs mums un zeme atradīsies zem kājām. Debesis kļūs svešas, bet vismaz zeme paliks tuvu."

Brāļi, izņemot Tavhiri- vēju un vētras tēvu, piekrita šim plānam. Tavhiri baidījās, ka viņa valstība, sadaloties zemei un debesīm, tiks pazudināta.

Visi dievi pēc kārtas izmēģināja spēkus, bet tikai Meža dievam izdevās šķirt Zemes un Debesu tuvību un pirmajam ieraudzīt jauno dienu. Zaudētās mīlestības dēļ Zeme vēl ilgi pēc tam sēroja. No viņas asarām radās okeāni.

Tieši no šī mīta radušās lūgšanu rindas "Tumsa, tumsa, gaisma, gaisma, alkas, meklējumi, haosā, haosā".

Kas dzīvo "Garā baltā mākoņa zemē"?

Maoru sabiedrības rituāli, ticējumi, un pasaules skatījums balstās izstrādātā mitoloģijā, kas mantota no Polinēzijas salām un pielāgota jaunajiem apstākļiem.
Daudzi maoru mīti vēsta, ka viņu senči ieradušies "Garā baltā mākoņa zemē" no kādām teiksmainām salām. Vairākums pētnieku uzskata, ka šis mīts varetu būt balstīts reālā notikumā, kad ap 13. gadsimtu pirmie Jaunzēlandes iedzīvotāji ieradās no Polinēzijas salām, lai apmestos uz dzivi. Jaunzēlande tiek uzskatīta par valsti, kas pirmo reizi cilvēku apdzīvota visnesenākajā pagātnē. Līdz 1642 eiropieši nezināja, ka Jaunzēlande pastāv.

Simboli Austrālijas aborigēnu mākslā

Aborigēnu simboli ir būtiska daļa no Austrālijas aborigēnu mākslas tradīcijas. Tie saglabājuši savu vizuālo formu kopš neatminamiem laikiem, jo rakstības trūkuma dēļ, tas ir bijis nepieciešams, lai nodotu tālāk svarīgu informāciju.

Pirms kolonizācijas iezemieši lietoja simbolus, piemēram, lai norādītu svētvietas, vai ūdenstilpnes atrašanās vietu un līdzekļus, kā tur nokļūt, lai norādītu vietas, kuras apdzīvo dzīvnieki un, lai ilustrētu Sapņu Laika stāstus.

Tā kā aborigēni pārvietojās milzīgus attālumus pa visu kontinentu, svarīgākā informācija tika fiksēta, simbolu regulāri izmantojot ceremonijās, vai rituālos. Smilšu gleznu un awelye (ķermeņa apgleznošana) ceremonijas uzturēja simbolus apzīmējošo notikumu vai fenomenu dzīvu. Mūsdienās šie simboli bieži tiek atainoti izmantojot audeklu un akrilu, bet to nozīme nav mainījusies.

Parasti simboli, ko izmanto aborigēnu Mākslinieki ir dažādas līnijas, apļi, vai punkti. Līdzīgiem simboliem var būt ļoti dažādas nozīmes un vairāku simbolu kombinācija var izstāstīt sarežģītu aborigēnu Sapņu Laika stāstu. Bieži vien, tikai izprotot darbā izmantoto simbolu jēgu, var pilnīgi uztvert darba radītāja vēstījumu.

Šī Denis Nelson Jupurrula glezna ir labs piemērs aborigēnu glezniecības bagātībai ar simboliem.
Šīs gleznas nosaukums ir Ķengurs, Lietus, Lidojošā skudra, Oposuma Sapņu Laiks.
Apakšējā kreisajā gleznas stūrī var redzēt Ķengura dziesmas ap ugunskuru (balts aplis). Dūmi (baltās līnijas) paceļās no ugunsgrēka debesīs veidojot lietus mākoņus (violetas debesis ar lietus simboliem). Gleznas centrā ir Lidojošā skudra, kas migrē, lai izveidotu jaunu koloniju, jo nāk lietus. Kreisajā pusē, gleznas dzeltenā daļā var redzēt Oposuma atstātās pēdas.

U forma atspoguļo nospiedumu, kas palicis no cilvēka. Vairāki U vienuviet norādītu uz tikšanās vietu, vai Austrāliešu nometni.







via http://www.aboriginalartstore.com.au

Kas visām Austrālijas ciltīm kopīgs?

Pirms eiropiešu ierašanās Austrālijas kontinentā pastāvējušas aptuveni 600 dažādas iezemiešu grupas vai "nācijas" ar atšķirīgām kultūrām un uzskatiem. Dažas no tām apdzīvojušas teritorijas ar sulīgām mežu platībām, citas- tuksnešainas un neauglīgas zemes. Dažādām grupām izstrādājušās dažādas prasmes un zināšanas, atkarībā no tā kādā vidē tās dzīvojušas. Tātad Austrālijas aborigēnu kopumu veido daudzas atšķirīgas ciltis- katra ar savu individuālu kultūru, ticības formu un valodu.
Tomēr ir kaut kas visām Austrālijas iedzimto grupām kopīgs - tā ir cieņa pret apdzīvoto zemi un visas Austrālijas iezemiešu mutvārdu tradīcijas (stāstu, teiku, leģendu) un garīgo vērtību pamats- Sapņulaiks.
Sapņulaiks vienlaikus ir gan senais radīšanas laiks, gan tagadnē pastāvoša augstāka reālija. Austrālijas aborigēni tic divām dzīves formām- viena no tām ir ikdienas realitāte, otra – bezgalīgs garīgs cikls, kuru tad arī sauc sauc par Sapņošanu, vai sapņulaiku. Sapņulaiks ir patiesāks un nozīmīgāks par ikdienas realitāti. Ja kaut kas notiek sapņulaikā- tas nosaka vērtības, simbolus un likumus Aborigēnu sabiedrības ikdienas – “parastajā” realitātē.
Stāsti par Sapņu laiku visā Austrālijā ir atšķirīgi. Piemēram, Dienvidaustrālijas variants, par to, kā putni ieguvuši krāsu ir pavisam citādāks nekā Austrālijas rietumu leģenda. Stāsti aptver ārkārtīgi daudzas tēmas - ir stāsti par zemes, cilvēku, dzīvnieku, augu, svēto vietu, tiesību un paražu radīšanu. Kopā tie veido sarežģītu zināšanu, ticības un uzvedības normu tīklu, kas caurauž visus Austrālijas pamatiedzīvotāju dzīves aspektus.

Tā kā Austrālijas aborigēniem nav savas rakstības, tad šie stāsti tiek nodoti nākamajām paaudzēm dziesmu, stāstu un tradicionālu simbolu veidā.

Sapņu laika īstenība

Austrālijas aborigēni tic, ka, ka katrs cilvēks savā būtībā atrodas sapņu laikā.
Šī cilvēka daļa pastāv pirms viņš ir dzimis un turpinās pēc viņa nāves
Bērna gars ienāk mātes klēpī, kad auglis ir piecus mēnešus vecs. Kad māte sajūt pirmās bērna kustības, tiek uzskatīts, ka bērnu iekustinājis tas gars, kuram pieder zeme zem māmiņas kājām. Kad bērns dzimst, viņš kļūst par īpašu aizgādni vietai, kurā mātes klēpī sakustējies. Par šo zemi viņš rūpēsies, viņa pienākums būs stāstīt tās stāstus un Dziesmulīnijas. Tādejādi, runājot par savu Sapņojumu, Austrālietis var atsaukties uz gan uz totēmu, gan vietu, no kuras nācis gars un gan arī savas cilts likumu kopumu.

Uluru

ŠEIT vari lasīt ļoti interesantu aprakstu latviešu valodā par vienu no Austrālijas aborigēnu svarīgākajām svētvietām - Uluru.