Kas visām Austrālijas ciltīm kopīgs?

Pirms eiropiešu ierašanās Austrālijas kontinentā pastāvējušas aptuveni 600 dažādas iezemiešu grupas vai "nācijas" ar atšķirīgām kultūrām un uzskatiem. Dažas no tām apdzīvojušas teritorijas ar sulīgām mežu platībām, citas- tuksnešainas un neauglīgas zemes. Dažādām grupām izstrādājušās dažādas prasmes un zināšanas, atkarībā no tā kādā vidē tās dzīvojušas. Tātad Austrālijas aborigēnu kopumu veido daudzas atšķirīgas ciltis- katra ar savu individuālu kultūru, ticības formu un valodu.
Tomēr ir kaut kas visām Austrālijas iedzimto grupām kopīgs - tā ir cieņa pret apdzīvoto zemi un visas Austrālijas iezemiešu mutvārdu tradīcijas (stāstu, teiku, leģendu) un garīgo vērtību pamats- Sapņulaiks.
Sapņulaiks vienlaikus ir gan senais radīšanas laiks, gan tagadnē pastāvoša augstāka reālija. Austrālijas aborigēni tic divām dzīves formām- viena no tām ir ikdienas realitāte, otra – bezgalīgs garīgs cikls, kuru tad arī sauc sauc par Sapņošanu, vai sapņulaiku. Sapņulaiks ir patiesāks un nozīmīgāks par ikdienas realitāti. Ja kaut kas notiek sapņulaikā- tas nosaka vērtības, simbolus un likumus Aborigēnu sabiedrības ikdienas – “parastajā” realitātē.
Stāsti par Sapņu laiku visā Austrālijā ir atšķirīgi. Piemēram, Dienvidaustrālijas variants, par to, kā putni ieguvuši krāsu ir pavisam citādāks nekā Austrālijas rietumu leģenda. Stāsti aptver ārkārtīgi daudzas tēmas - ir stāsti par zemes, cilvēku, dzīvnieku, augu, svēto vietu, tiesību un paražu radīšanu. Kopā tie veido sarežģītu zināšanu, ticības un uzvedības normu tīklu, kas caurauž visus Austrālijas pamatiedzīvotāju dzīves aspektus.

Tā kā Austrālijas aborigēniem nav savas rakstības, tad šie stāsti tiek nodoti nākamajām paaudzēm dziesmu, stāstu un tradicionālu simbolu veidā.