Iesākumā bijusi tikai tumsa, jo Papa – Zeme, visu lietu māte, un Debesis – Rangi, visu lietu tēvs, gulēja cieši apskāvušies.
Viņiem piedzima seši bērni: Jūras, Vēja, Meža, Stiebrzāļu, Augļus nesošo savvaļas augu un Kara dievs.
Bērniem bija ļoti šauri un gribējās redzēt gaismu, tāpēc viņi nolēma izrauties no vecāku skavām.
Viņi sanāca kopā, lai izlemtu, kā to darīt. Nežēlīgais kara dievs Tu teica: "Nogalināsim savus vecākus!"
Bet Tane - tēvs mežam, meža dzīvniekiem un visam, kas izgatavots no koka, teica: "Nē, nenogalināsim viņus. Labāk atstumsim vienu no otra -tad debesis būs augstu virs mums un zeme atradīsies zem kājām. Debesis kļūs svešas, bet vismaz zeme paliks tuvu."
Brāļi, izņemot Tavhiri- vēju un vētras tēvu, piekrita šim plānam. Tavhiri baidījās, ka viņa valstība, sadaloties zemei un debesīm, tiks pazudināta.
Visi dievi pēc kārtas izmēģināja spēkus, bet tikai Meža dievam izdevās šķirt Zemes un Debesu tuvību un pirmajam ieraudzīt jauno dienu. Zaudētās mīlestības dēļ Zeme vēl ilgi pēc tam sēroja. No viņas asarām radās okeāni.
Tieši no šī mīta radušās lūgšanu rindas "Tumsa, tumsa, gaisma, gaisma, alkas, meklējumi, haosā, haosā".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru