Kā radušās zvaigznes

Aborigēnu cilšu leģenda par to, kā radušās zvaigznes.

Sen, sen jūru pārvaldījis vecs vīrs, vārdā Rolla Mano. Viņa pārziņā bijuši arī meži ar dīvainām būtnēm un zvēriem, kā arī piekrastes alas, kurās slēpušies milzu astoņkāji, gaidot kādu neuzmanīgu radību, lai sagrābtu to savos taustekļos.
Reiz Rolla Mano devās makšķerēt uz mangrovju (koki ar milzīgām, čemurainām saknēm) purvu, netālu no jūras krasta. Saķēris gana daudz zivju, viņš jūras krastā iekūra ugunskuru un ieturēja maltīti. Te piepeši - viņa skatienu piesaistīja divas skaistas sievietes. Tās nebija pamanījušas sirmgalvi un brīvi sarunājās, Rolla Mano apbrīnoja viņu maigās balsis. Tā kā jūras pārvaldniekam nebija sievas, viņš acumirklī saprata, ka vēlas vienu no viņām par palīgu, lai valdītu pār saviem īpašumiem. Tamdēļ vecais paslēpās mangrovju saknēs un gaidījis, kad daiļavas pietuvosies, lai varētu vienu no viņām nolaupīt. Jo kura gan gribētu iet par sievu pie veca veča? Sagaidījis tās pienākam pietiekami tuvu, Rolla Mano lēca laukā no aizsega. Sievietes izbijās, un daiļākā no viņām ienira ūdenī. Vecais negribēja tik viegli piekāpties - paķēris degošu zaru no ugunskura, viņš arī ielēcis ūdenī. Nokaitētās ogles, saskaroties ar ūdeni, acumirklī sāka sprakšķēt un dzirkstīt. Tās aizgāja pat līdz debess jumam un palika tur, kļūstot par zvaigznēm un zvaigznājiem. Rolla Mano, neatradis meklēto, apņēma par sievu krastā palikušo meiteni. Tā viņu paņēma debesīs, pati kļūstot par Vakara Zvaigzni.

Attēlā redzamais rokdarbs ilustrē šo leģendu.