Kaut arī
laikapstākļi mainās biežāk nekā jebkad pieredzēts, mums pie Jūras vārnas klājas lieliski. Lai ar pelēka diena, sauli aiz mākoņiem saredzam, itin daudz nododoties horvātu nacionālajam sporta veidam - futbolam, kopā ar Sibīrijas Vilku, Vombatu, Lūsi, Vilku, Jūras Ērgli, Brālīti, Polārlapsu un citiem visuzticīgākajiem bumbas dzenātājiem esam pavadījuši daudzas aizraujošas stundas un liekas, šī spēle ir atklājusi savu burvību visā pilnībā.
Tikmēr meitenes - Lidvāvere, Mellene, Minka, Drakoniņš, Trusītis un citi nepieminētie skaistuma mīļi Vāveres un Pingvīna (tā, kurš ir mamma Robotiņam un Ronim) gatavoja Balkānu matu rotas un piespraudes, puiši tikmēr gādāja sev lepnus uzplečus. Šajā brīdī, kad es, Mumins (agrāk pazīstams kā Pingvīns) rakstu šīs rindas, tiek darinātas dažādu veidu bizes, kuras, ņemot vērā nometnes meiteņu garos un skaistos matus, pieņem visdažādākos līkločus, iepinumus un sakārtojumus. To, ik pa brīdim metot acis grāmatā, kūrē Nāra un Vāvere.
Vombats kopā ar Polārvilku, Zebieksti, Ķenguru, Polārlapsu, Melno Panteru, Albatrosu un citiem gatavo Balkānu teritorijām piederīgus ēdienus, taču, tā kā viņi to dara pie ugunskura, bet es sēžu nometnē, ir grūti pateikt, vai galarezultāts būs omlete iekš apelsīna, kāds gards braunijs (izrādās, arī tas piederas mūsu tēmai) vai pat pankūka uz akmens. Iespējams, Vārna ar fotoaparātu ir devusies fiksēt šo noslēpumaino norisi.
Tāpat Kaķa veidotā stāstu un dzejoļu darbnīca, apvienojumā ar Vombata pārziņā izspēlēto svešvārdu vārdnīcas spēli ir izpelnījusies lielu atzinību, par to varējām pārliecināties pie ugunskura, kur bērni ik vakaru dalās pieredzētajā dienas gaitā.
Jūras ūdens ir veldzējošs un mūs ļoti iepriecina, tāpat kā tradicionālais skrējiens pēc noslēptā karoga meža dziļumā vai darbs katras tautas - Bulgāru, Rumāņu vai Horvātu - slepenajās vietiņās. Runājot par slepenību, arī Slepenie draudziņi savu uzdevumu (vai drīzāk, dabisko vēlmi): iepriecināt nejauši izvēlētos speciālos draugus, pilda gods godam, un ik pa brīdim gadās satikt kādu laimīgu seju ar konfekšu pilnu sauju vai kādu neizprotamu sainīti padusē.
Kā tas viss izskatās dzīvē, visai drīz redzēsiet fotogrāfijās, tāpat noteikti parādīsies arī jauni ziņojumi vai nu no manis, vai arī no kāda cita meža dzīvnieka, kurš atpazīst burtus uz taustiņiem šai dīvainajai iekārtai, pie kuras bija apsēdies
Mumins,
Jūras vārna, trešā diena
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru