otrdiena, 2012. gada 10. jūlijs

* * * * *

Pagājušas daudzas brīnišķīgas nometnes dienas -
tik piesātinātas ar intensīvu atpūtu un rāmu darbošanos,
ka nespējām vien piesēsties uzrakstīt jums kādu ziņu.
Šodien - pēdējā nometnes dienā - beidzot pastāstīsim piemēram to, ka mēs esam:
- paguvuši neskaitāmas reizes nopeldēties,
-ar drusciņu maģijas, dejām un dziesmām apmuļķojuši čigānu baronu, lai atbrīvotu Bukarestas zobenrijēja līgavu Vilmu,
-parādījuši savas slepenās vietas - Drakulas pili, Bulgārijas rožu dārzu un šarmantu ģimenes restorānu vējainā Horvātijas līcī. 
Kaķis - tas ir es - nerimstas slavēt savas superkomandas sniegumu -
gan olīvu vācējas Zebiekstes viesmīlību iepazīstinot Horvātijas apceļotājus ar olīveļļas ieguves tradīcijām un vēsturi,  gan eļļas ražotāja Lūša autentisko olīveļļas un tās etiķetes noformējumu un, protams, Sibīrijas Vilka un Vombata atmosfērisko sāls atradņu atainojumu un Mellenes kaislīgo stāstījumu par karu postīto Horvātiju, rožu eļļas iegūšanu un tikai Horvātijas klosteriem raksturīgo alvejas mežģīņu darināšanu.
Vispārēju sajūsmu izraisīja ekspresīvais un aizrautīgais ģimenes restorāna īpašnieks Gliemezis un viņa šarmantā sieva - Vilks.  Šis pārītis aizgrābto viesu acu priekšā pagatavoja visizmeklētāko jūras delikatešu klāstu. Garšas, smaržas un estētiskais baudījums bija nepārspējams, pie tam pie smalkajām uzkodām tika piedāvāts arī izmeklēts vietējo Chevrolet vīnogu vīns. 
Sarunas sāka raisīties un izēsto austeru gliemežnīcu (Zebiekste, Lūsis, Polārvilks, 2012, māls, akrils) kaudze jau aizņēma palielu virtuves daļu, kad pēķšņi šarmantais īpašnieks aizmeta pa gaisu savu priekšautu un sirsnīgi atvainojies aizskrēja uz kādu nozīmīgu futbola maču. 
Tā kā arī šarmantā saimnieka kundze metās vīra pēdās, viesiem neatlika nekas cits kā sekot 
un jau drīz visi tika ierauti juceklīgā, bet līksmā mačā Spānija - Horvātija. 
Horvātija, protams, uzvarēja. (Kā nekā astotā pasaules labākā futbola komanda.)
Laiks Horvātijā paskrēja tik ātri, ka tad kad mēs attapāmies "Kalēju" pludmalē, 
bija jāiztiek bez tradicionālā vakara ugunskura un pa taisno jājož tīrīt zobus un gulēt, 
lai nepārvērstos par ķirbjiem.


un vēl... Un vēl


Mēs bijām lielajā pārgājienā, kura noslēgumā palikām telšu pilsētiņā. 
Teltis cēlām milzu angārā - zilgani melnajā nakts kontrastainībā
starp teltīm iedegtās sarkanās sveces izstaroja maigu un silu gaismu.
Skatoties no attāluma tas izskatījās ļoti skaisti.
Notika vēl daudz kas skaists un aizraujošs -
piemēram smalki izstrādātā un šausmīgi jautrā naktstrase, ko bērni sagatavoja pieaugušajiem;
rumāņu dejas darbnīca, kas beidzās ar brīnišķīgu priekšnesumu;
bulgāru matu rotu darbnīca, pēc kuras ar apspalvojumu galvas daļā bagātīgāk apveltītās dāmas pasākušas apgrozīties tirgus laukumā pie dzeramā ūdens strūklakas, lai palepotos ar krāšņām, ziedu rotātām matu stīpām, vai lai koķeti pārmestu pār plecu krāsainu lentīšu pilnās bizes.


Ļoti gaidam šī vakara ballīti, kurā - klīst baumas - tikšot atskaņotas arī "dziesmas angliski".


Labi,
jāskrien uzspēlēt futeni,
Ar cieņu -
Mačka (horvātu val. Kaķis)







Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru