sestdiena, 2010. gada 12. jūnijs

Lokijs (Loki)



Lokijs ir gan dievs, gan milzis. Viņš prasmīgi spēj mainīt savu ārējo izskatu un dzimumu, viņu uzskata par Odina pretstatu.
Lokijs ir milža Farbautija un Lauvejas dēls. Viņa sieva ir Sigina, un no tās viņam ir divi dēli – Nari un Vāli. No milzes Angrbodas Lokijam ir trīs bērni – dēmoniskais vilks Fenrirs, pasaules čūska Jormunganda un pazemes valstības valdniece Hēla. Pārvērties par ķēvi, Lokijs dzemdējis arī Odina astoņkājaino zirgu Sleipniru.
Reizēm Lokijs palīdz dieviem, bet dažkārt tiem traucē.
Jau bērnības dienās Lokijs bija blēdīgs, spītīgs, ļaunprātīgs un veikls ložņa. Šis divu milžu dēls bija tik ārkārtīgi bezkaunīgs, ka pat sagribēja kļūt par dievu un ar viltu to arī panāca. Lokijs ātri atrada risinājumu, ja tika iedzīts stūrī un tika galā ar sarežģījumiem , ko izraisīja viņa blēdības. Bet laikam ejot, viņš kļuva arvien negantāks un beigu beigās viņa vainas dēļ tika nogalināts Baldrs un tādēļ līdz Ragnarokam (kurā viņš vadīs milžu karapulkus) viņš tiek turēts sasiets alā un uz viņa ķermeņa pil čūskas inde, kas liek viņam locīties sāpēs.
Lokijs saistīts ar ārkārtīgi daudziem mītiem. Pārvērties par ķēvi, viņš apmāna milzi, kurš ceļ sienas apkārt Asgardai,(šī mīta pārstāstu vari lasīt zemāk).
Kopā ar Odinu un Hēniru Lokijs atdzīvina pirmos cilvēkus – Asku un Emblu.
Viņš arī palīdz Toram no milža Trima atgūt veseri Mjelniru.
Viņš ir galvenais vainīgais Baldra nāvē.
Lokijs izgudrojis zvejas tīklu.
Kad dievi veidoja Asgardu (Dievu pilsētu) pie viņiem ieradās Svešinieks un teica: „O, Odin, es nevaru uzbūvēt pilis, bet varu uzcelt ap pilsētu mūri, kas jūs pasargās no milžu uzbrukumiem”. Odins zināja, ka šāds mūris ap Asgardu būtu ļoti noderīgs, jo tad viņam nebūtu jānodarbojas ar pilsētas aizstāvību no dievu senajiem ienaidniekiem- milžiem un būtu vairāk laika, ko veltīt cilvēkiem, lai tos mācītu un viņiem palīdzētu.
Svešinieks solījās darbu pabeigt gada laikā.
Jau nākamajā dienā viņš sāka strādāt. Svešiniekam bija tikai viens palīgs: milzu zirgs.
Dievi domāja, ka zirgs tikai atvilks akmeņus priekš ēkas sienas. Bet brīnumainais radījums pats lika akmeņus vietās un mūrēja kopā. Tā dienu un nakti zirgs strādāja, un drīz vien siena sāka ieskaut pilsētu.
Odins domāja, ka par šādu darbu nekāda samaksa nevarētu būt pārāk liela, taču tā kā gads tuvojās beigām viņš devās pie Svešinieka un teica: "Mēs apbrīnojam jūsu un jūsu zirga darbu. Neviens nešaubās, ka Asgardas mūris būs gatavs līdz pirmajai vasaras dienai. Kādu atlīdzību Jūs prasāt? ”
Un Svešinieks atbildēja: "O Odin, atlīdzība , ko es lūdzu par savu darbu ir Saule un Mēness, un Freja, kura pieskata puķes un zāles, lai kļūst par manu sievu."
Tad Odins saprata, ka svešinieks ir milzis. Un diemžēl, milzis nebija viens, bet ar palīgu - lielo ērzeli vārdā Svadilfari.
Odins briesmīgi sadusmojās un gāja pie citiem dieviem un stāstīja viņiem, ko Svešinieks bija sacījis. Dievi teica: "Bez Saules un Mēness pasaule iznīks." Un dievietes sacīja: "Bez Frejas Asgarda būs drūma". Dievi bija šausmu pārņemti.

"Neuztraucies," paziņoja Pusdievs Lokijs , „Es atradīšu veidu, kā viņu apturēt.” Un devās Svešiniekam pateikt, ka ja siena nebūs pabeigta laikā, tad nekas no prasītā viņam netiks piešķirts.

Bija palikušas trīs dienas līdz vasaras sākumam. Visas sienas bija gatavas, izņemot vārtu eju. Pirms milzis aizgāja gulēt, viņš lika atrast savam zirgam lielu akmeni, lai viņi no rīta varētu to uzlikt virs vārtu ailes, un tādējādi pabeigt darbu divas dienas pirms vasaras iestāšanās.

Tai naktī skaisti spīdēja mēness. Svadilfare, milža lielais zirgs, vilka milzīgu akmeni, un pēkšņi ieraudzīja mazu ķēvīti rikšojam pa pļavu. Lielais zirgs nekad nebija redzējis tik mazu ķēvi un skatījās uz viņu izbrīnīts.

"Svadilfare, vergs," teica ķēve un devās palēkdamās tālāk.

Svadilfare nolika akmeni un sauca "Kāpēc tu mani sauc par vergu?"
"Tāpēc, ka tev ir jāstrādā dienu un nakti savam saimniekam," teica mazā ķēve.
„ Viņš liek tev strādāt, strādāt, strādāt un nekad neļauj padauzīties. Tu neuzdrošināsies atstāt akmeni un nākt spēlēties ar mani!”

Svadilfare bija noguris no dienas un nakts darba un kad viņš redzēja mazo ķēvīti draiski lēkšojam projām, pēkšņi kļuva pavisam neapmierināts un atstājis akmeni un aizskrēja viņai pakaļ. Mazā ķēve stāstīja Svadilfarem stāstus par rūķiem un elfiem, viņi staigāja pa smaržīgām pļavām un lielajam zirgam bija tik labi, ka viņš aizmirsa, ka laiks iet.
Tā Lokijs, pieņēmis ķēves apveidus aizvilināja Svadilfari.
Bez sava zirga milzis nespēja pabeigt mūra celtniecību. Dusmās viņš mēģināja nojaukt vienu no pilīm, bet dievi viņu izlika aiz paša būvētā mūra un aizliedza rādīties Asgardā.
Vēlāk Lokijs no Svadilfara dzemdēja pasaules ātrāko astoņkājaino zirgu Sleipniru , kuru uzdāvināja Odinam.

Ja proti angļu valodu, tad vari noklausīties mītu par to, kā Lokijs nozaga Idunnas jaunības ābolus: 1. daļa 2.daļa 3.daļa

1 komentārs: