Seno skandināvu uztverē telpa sastāvēja no deviņām pasaulēm –
* Midgard, parasto cilvēku pieredzes pasaule
* Álfheimr, Álfar (elfu) pasaule.
* Svartálfaheim, Svartálfar(tumšo elfu)pasaule
* Vanaheimr, Vānu pasaule
* Muspellheim, uguns pasaule, kuru apdzīvo uguns milži un to valdnieks Surts.
* Jötunheimr, jötnar (milžu) pasaule
* Niflheim, ledus pasaule Hrimtursu (ledus milžu) apdzīvota
* Asgarda, Æsir pasaule
* Niðavellir (apakšpasaule) Helas pasaule.Visas pasaules vieno gigantisks osis - pasaules koks Igdrasils. Tā zari pacēļās pār visu zemi un iesniedzas debesīs. Pašā galotnē sēž gudrais bezvārda ērglis, bet starp ērgļa acīm – vanags Vedrfjelnirs. Pa koka zariem kā starpniece starp pasaulēm skraida vāvere Ratatoska. Igdrasils vienmēr ir Nidhoga, ļaunās čūskas, apsardzībā. Mimira avots, apslēptās gudrības avots, iztek no koka saknēm.
Mitgarda (cilvēku) pasaule (līdz zināmam laikam) atradās nedalāmā saistībā ar Asgardu un citām pasaulēm. Cilvēkiem bija pienākums sekot noteikumiem ko noformulēja āsi. Sakari ar dievu pasauli tika nodrošināti ar reliģiskiem rituāliem. Notiekošais Mitgardā bija atkarīgs no tā, kā tika sargāta Asgarda no ļaunajiem spēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru